Skaidrojošā vārdnīca

Šajā vārdnīcā ir paskaidroti grāmatā sastopamie sanskrita termini un daži īpašā nozīmē lietotie latviešu valodas vārdi.

Āčārja — īstens garīgais skolotājs, kas māca ar savu piemēru.

Akarma — darbības, kas atbrīvo cilvēku no dzimšanas un nāves riteņa.

Ananta — neierobežots.

Anumāna — induktīvās zināšanas.

Apāpa-vidha — tīrs, neaptraipīts.

Aparā-prakriti — Dieva Kunga zemākā enerģija.

Apaurušēja — vārdi, kurus nav izteikusi pasaulīga personība.

Arčā-vigraha — Dieva Kunga godināmais veidols.

Āroha — augšupejošais zināšanu apgūšanas ceļš.

Asura — dēmons.

Ātma — dvēsele.

Avatārs — Dieva Kunga veidols, Kungam atnākot uz materiālo pasauli.

Avidja — tumsība.

Avjakta — materiālās pasaules neizpaustais stāvoklis.

Bhagavāns — visu varenību īpašnieks.

Bhaktas — tie, kas ar mīlestību un uzticību kalpo Kungam Šrī Krišnam.

Bhakti — garīgā kalpošana Visaugstajam Kungam Krišnas apziņā.

Brahmadžoti — Visaugstā Kunga ķermeņa starojums, kas apgaismo garīgo pasauli.

Brahmans — Augstākā Absolūtā Patiesība, it sevišķi Absolūta impersonālais aspekts.

Brāhmani — tie, kas zina Vēdas un var dot norādījumus sabiedrībai; pirmā no Vēdu sabiedrības četrām nodarbošanās kārtām.

Buda — persona, kas izglītojusies garīgajās zināšanās.

Dēmons — cilvēks, kas neievēro svēto rakstu norādījumus, kas vienmēr alkst arvien lielāku materiālo baudu un kas noliedz Dievu.

Dhīra — tas, kuru nesatrauc materiālās pasaules maldinājums.

Dvēsele — Dieva neatņemamā daļiņa, kas atšķiras no ķermeņa, mīt sirdī un ir apziņas avots.

Dvidža-bandhu — cilvēks, kas dzimis brāhmanu ģimenē, bet kam nav brāhmana īpašību.

Džīva-šakti — dzīvības spēks.

Garīgā kalpošana — kalpošana Kungam Krišnam ar sirdi un dvēseli.

Gjāna — zināšanu izkopšana.

Guru — garīgais skolotājs.

Īšāvāsja — uz Dievu vērsta pārliecība.

Joga-bhraštas — dvēseles, kas ir atkritušas no sevis apzināšanās ceļa.

Kaništha-adhikārī — cilvēks uz Dieva apzināšanās zemākās pakāpes.

Karma — darbības saskaņā ar nolikto pienākumu, kas minēts svētajos rakstos.

Karma-bandhana — darbības, kas piesaista materiālajai pasaulei.

Karma-joga — darba augļu veltīšana Krišnam.

Karmī — tie, kas darbojas savu jutekļu apmierināšanai.

Kšatriji — valdnieki un karotāji; Vēdu sabiedrības otrā nodarbošanās kārta.

Mācekļu pēctecība — garīgo skolotāju ķēde, pa kuru neskartā veidā tiek nodots Dieva vēstījums.

Madhjama-adhikārī — cilvēks, kas sasniedzis Dieva apzināšanās vidējo pakāpi.

Mahābhāgavata — izcila personība, kas visu redz saistībā ar Visaugsto Kungu.

Maija — maldi, kaut kā neesoša pieņemšana par reālu.

Mājajāpahrita-gjānī — tie, kas uzskata sevi par Dievu.

Mritjuloka — nāves vieta, materiālā pasaule.

Mūdhas — muļķi jeb ēzeļi.

Naiškarma — skat. Akarma.

Narādhamas — zemākie starp cilvēkiem.

Nirguna — bez materiālajām īpašībām.

Neīstais «es» — neīstā sevis apziņa, sevis uzskatīšana par materiālo ķermeni.

Padievi — dzīvās būtnes, kurām Visaugstais Kungs ir devis īpašas spējas darboties kā Visuma pārvaldītājiem.

Parabrahmans — Augstākais Gars.

Parampara — skat. Mācekļu pēctecība.

Para prakriti — Dieva Kunga augstākā enerģija.

Pārpasaulīgs — ārpus materiālās pasaules, transcendentāls.

Pitas — senči.

Prāna-vāju — dažādu dvašu kustība ķermenī.

Prasāda — Krišnam piedāvāts, svētīts ēdiens.

Pratjakša — tiešs pierādījums.

Prāts — smalka matērijas pamatviela; tā analizē no jutekļiem pienākošos impulsus, tos pieņemot vai noraidot.

Sač-čid-ānanda-vigraha — mūžīgs veidols, pilns zināšanu un svētlaimes.

Saguna — ar īpašībām.

Saprāts — smalka matērijas pamatviela; tā spēj novērtēt prāta saņemtos impulsus.

Saistītās dvēseles — iemiesotās dvēseles, kas nonāk materiālās dabas likumu varā tāpēc, ka uzskata sevi par ķermeņiem.

Šuči — garīgi attīstīts brāhmans.

Šudha — attīrošs.

Šūdras — strādnieki; zemākā no Vēdu sabiedrības četrām nodarbošanās kārtām.

Suras — dievišķas personības.

Tri-pād-vibhūti — garīgā daba, kas sastāda trīs ceturtdaļas no Dieva Kunga enerģijas.

Utama-adhikārī — persona uz Dieva apzināšanās trešās, augstākās pakāpes.

Vaikunthalokas — planētas garīgajās debesīs.

Vaišjas — zemkopji un tirgotāji; Vēdu sabiedrības trešā nodarbošanās kārta.

Varnāšrama — Vēdu sabiedriskā iekārta, kas iedala sabiedrību četrās nodarbošanās kārtās un četrās garīgās dzīves kārtās.

Vēda — zināšanas.

Vēda-vāda-ratas — tie, kas sniedz savu Vēdu izskaidrojumu.

Vidja — zināšanas.

Vikarma — darbība, nepareizi izmantojot savu brīvību.

Višnu-tatva — Visaugstā Kunga pilnīgais izvērsums.

Šrī Īšopanišada

Tālāk: Dēvanāgarī


Bibliotēka Saturs Ievads Ievadmantra 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. 14. 15. 16. 17. 18. Vārdnīca Dēvanāgarī